„Le Cafe de Theatre” recenzija

2009.05. recenzija par izrādi Plesumā un LLU portālā

„Le Cafe de Theatre”   ir franču viencēlienu izrāde un tajā arī šoreiz piedalās kā seniori, tā jaunie JST aktieri: Kaspars Žūriņš, Dace Žūriņa, Juris Ozols, Linda Jansone, Agris Siņijs, Mārtiņš Muitinieks, Anete Strelēvica, Dana Bandere, Agate Dzerkale, Kristaps Gēbelis.

Pirms izrādes skatītāji teātra pagalmā tiek pārsteigti ar nelielu viencēlienu „Vaļsirdīgās” (autors Eduards Vulfs) tā saucamajā „pirms priekškara” žanrā, kas tradicionāli franču teātrī tā arī izpaužas kā viencēliena spēlēšana pirms pamatlugas. Šajos gadījumos viencēlienam ir it kā prologa misija, kas sagatavo skatītāju pamatlugas uztverei, noskaņojot to uz noteiktu tonalitāti vai arī veidojot pretmetu, lai akcentētu pamatlugas ideju. Šeit neiztikt ne bez īstas savstarpēji nepazīstamu dāmu (spēlē Dana Bandere un Agate Dzerkale) vaļsirdības, ne spraiga cīniņa – lido kurpes, cepures un viss, kas pagadās pa rokai. Jāatzīmē veiksmīgā tērpu izvēle, jo ainiņas gaitā „jaunizveidotie” pāri (noslēguma dejā kopā ar dāmām piedalās pats advokāts un viņa palīgs (spēlē Mārtiņš Muitinieks un Kristaps Gēbelis) ir saskaņoti apģērbu toņu ziņā un aksesuāros.

Pēc jandāliņa skatītāji tiek aicināti iekšā kafejnīcā – teātrī pie galdiņiem. Te ir iespēja baudīt vīnu vai kādu tēju. Vakara gaitā abas iepriekšminētās dāmas kļūst par kafejnīcas jaukās gaisotnes veidotājām rūpējoties par katra skatītāja labsajūtu. Mūzika, atmosfēra, visas maņas vaļā, īsts baudījums var sākties!

Viencēlieni plūstoši nomaina viens otru. Te skatītāji ir liecinieki Mūzas apciemojumam Andrē Rusēna viencēlienā „Aprīļa naktī”. Saruna brīžiem ir tik pārpildīta ar Mūzas( aktieris Agris Siņijs) izteiktiem svešvārdu savirknējumiem, ka skatītājs pazaudējas to skaidrojumu meklējumos un vairs nemana, kas notiek uz skatuves jeb zālē. Dzirdētais liek aizdomāties par dzīves un mākslas attiecībām. Te skatītājiem ir iespēja vērot izrādi par aktieru profesijas paradoksiem un temperamentu eksplozijas („Dīvainā teātra pasaule”, autors Marsels Matuā) un dzīvot līdzi Autora (spēlē Kaspars Žūriņš) neapskaužamajam liktenim. Izrādās ne vienmēr aktieris ir māls režisora un autora rokās, līdz ar to arī ir negaidīti sižeta pavērsieni. Te aizdomāties par to, ka reizēm cilvēki ”runājot par daudz nepasaka neko un nepasakot neko – runā par daudz” un būt absurda un uzjautrinoša kretīnisma lieciniekiem („Ainiņa četratā”, autors Eižens Junesko). Te nokļūt vairākus gadsimtus senā pagātnē un just līdzi dramatiskākā stāsta varonei K. Brūkneres viencēlienā „Ja tu būtu runājusi Dezdemone…” Te „Pirms brokastīm” (autors Žans Pols Merviss) gandrīz „atrauties” no policijas un pasmaidīt par dažu pāru dīvainībām savstarpējās attiecībās.

Izrāde sastāv no vairākiem viencēlieniem, tomēr veiksmīgās sasaistes to padara par vienota izrādi nevis atsevišķiem savstarpēji nesaistītiem „gabaliņiem”. Vieglāki, jautrāki sižeti vijas ar dramatiskākiem, tādējādi neļaujot visu izrādes laiku vai nu būt pārāk jautriem vai grūtsirdīgiem. Jāatzīmē veiksmīgais scenogrāfijas risinājums, apdzīvojot tik mazu telpu kā Jelgavas Studentu teātra skatuve. Iekārtojums bez lielām pārbūvēm vienā mirklī ļauj nokļūt dažādās telpās un laikos – no Parīze kafejnīcas Dezdemones guļamistabā.

Kā grūtāko uzdevumu aktieriem var minēt iejušanos vairākās lomās vienas izrādes laikā, interesanti vērot, kā kuram no Studentu teātra aktieriem tas izdodas. Pieminēšanas vērta ir aktrises Lindas Jansones spēja „izkāpt” no vienas lomas, būt mirkli pašai par sevi un jau nākamajā, uzvelkot Dezdemones tērpu, kļūt par citu cilvēku.

Jāpaslavē arī skaistās dejas, kas laiku pa laikam priecē skatītājus (tango dejo Linda Jansone un Mārtiņš Muitinieks), horeogrāfijas tapšanā lielu artavu devis lietuviešu horeogrāfs, tango teātra režisors Sigitas Repsys.

Izrādes nobeigumā Gijoma Apolinēra dzeja, kas mijas ar Parīzes šansonu dziedājumiem akordeona pavadījumā, ļauj izskanēt tik pat ilgotajiem, cik neticamajiem vārdiem – ES DIEVINU TEVI. Lai arī uz kura no teātra dzīves vai dzīves teātra karuseļa zirdziņiem Tu sēdētu – ES DIEVINU TEVI!

Par sižetisko līniju varētu teikt ar absurda drāmas virziena pārstāvja Žana Tardjē (Jean Tardieu) vārdiem: “…reizēm atverot sava mansarda – “mana kamerteātra” durvis – mani uzrunā gan komēdiju replikas, gan savstarpēji nesaistīti drāmu fragmenti. Es dzirdu smieklus sačukstēšanos un gaismas starā atdzīvojas gan uzjautrinoši, gan aizkustinoši tēli, laipni un draudzīgi vai biedējoši, pat ļauni. Šķiet viņi ir atnākuši no kādas nozīmīgākas pasaules, lai mani nerrotu, ieinteresētu un darītu nemierīgu, atnesot tikai vieglu iespējamo notikumu priekšnojautu. Es pierakstu šos izteicienu fragmentus (..) nerakņājoties viņu pagātnē un nemēģinot uzminēt nākotni.“

Ilggadējā Jelgavas Studentu teātra (JST) režisore Astra Kacena atkal ir radījusi brīnumu, kas ne uz mirkli neliek garlaikoties un iesaista skaistajā teātra pasaulē skatītājus, kuri šoreiz mākslu bauda sēžot pie galdiņiem gluži kā īstā kafejnīcā ar iespēju pasūtīt kādu dzērienu un justie atbrīvoti. „Tā ir izrāde, kurai ir gan smarža, gan skaņa, gan krāsa. Jā, un mazliet vīna, bet noreibt liek nevis vīns, bet aktieru dzīvā spēle, degsme, azarts… Un tas notiek tepat pie mums Jelgavā! Laiks apstājas, tikai pulksteņa rādītāji mainījuši savu atrašanās vietu,” vēsta kāda izrādes skatītāja komentārs LLU mājas lapā (http://www.llu.lv/?ri=3376). Vienu vārdu sakot, kolosāli pavadīts vakars nepiespiestā mākslas pasaules gaisotnē ir garantēts. Vakars, kas atklāj lietas par un ap tevi starp cilvēkiem vai aktieriem un teātri. Jācer, ka rudenī, atsākoties jaunajai teātra sezonai, varēsim atkal baudīt „Le Cafe de Theatre” gaisotni!

Informācijai:

  • Jelgavas Studentu teātris atrodas Jelgavā, J. Čakstes bulvārī 5a, Tehniskās fakultātes pagalmā.
  • Kafejnīcas tipa teātri jeb Cafe – teātri radās Parīzē pēckara periodā Latīņu kvartālā, kas franču literātu un teatrāļu aprindās tiek saukts par “Sen – Žermen de Prē laikmetu”.
  •  Par pirmsākumu tiek uzskatīts 1966. gada 2. marts, kad tika izrādīta Bernarda de Kostas pirmā izrāde – anterprīze. To nosauca par aprēķina laulību starp ceļojošajiem aktieriem – skomorohiem un traktierniekiem, piebilstot “domājām, ka aiz aprēķina, bet izrādījās aiz mīlestības… “
  • Pats pirmais no Cafe – teātriem saucās “La vei grī” (vecais režģis) un vienīgais darbojas vēl šobaltdien kādā Parīzes puspagrabā. Cafe -teātri ir sava veida starta platforma debitantiem – kā lugu autoriem, tā aktieriem un režisoriem. Cafe – teātru programmās var būt gan mīmi, gan solokoncerti vienam aktierim ģitāras pavadībā, gan monologi, kas mijas ar muzikālu pavadījumu. Taču visbiežāk tās ir mūsdienu autoru viencēlienu lugas, visi žanri no vodeviļas līdz psiholoģiskai drāmai, no farsa līdz traģēdijai.
  • Cafe – teātru žanrs piesaista ar to, ka tas ir visātrāk realizējamais teātra žanrs, tas ātri reaģē uz notikumiem sabiedrībā un spēj dzīvi pasniegt koncentrēti izkāpinātā veidā.