1. Latvijas Universitāšu teātru izrāžu festivāls „Divi maija vakari” Jelgavā 29.-31.05.2015.

EKSPERTI PAR :

1.Latvijas Universitāšu teātru izrāžu festivālu „Divi maija vakari”
Jelgavā 29.-31.05.2015.

GUNA BĪRIŅA: ( Anša Rūtentāla kustību teātra producente):

“Man gribētos teikt, ka pēc darbības veida studentu teātris ir procesa un nevis rezultāta teātris un, manuprāt, tieši radošā procesa izdzīvošana ietver sevī nesalīdzināmi vairāk kā tradicionāla teātra spēle, jo centrā  ir cilvēks ar sev svarīgiem dzīves jautājumiem. No bailēm uzstāties auditorijas priekšā līdz dziļi eksistenciāliem jautājumiem un skatuve ir tā vieta, tā cita realitāte, kur viņš var runāt un top uzklausīts. Es tā sliecos domāt _

Festivāls mudina mērķtiecīgāk organizēt procesu, jo festivālam vajag produktu – izrādi. „

AGRA STRAUPENIECE( Teātra zinātniece):

“Studentu teātru īpašā vieta:

  • Izglītots, mobils ansamblis, tādēļ režisoram vienmēr pie rokas domubiedru grupa, atbalsts,- iespējams, ka progresīvākā amatierteātru daļa;
  • lieliski prot saplānot laiku, jo nepārtraukti dala uzmanību starp mācībām, teātri un personīgo dzīvi;
  • teātris palīdz veidot sazarotākus kontaktus augstskolas ietvaros (ne tikai savs kurss vai fakultāte, arī mācību spēki, doktoranti), tai pašā laikā teātris nav vienīgā kopā būšanas forma, līdz ar to no teātra tiek gaidīta specifisku vajadzību apmierināšana, specializēšanās;
  • „plūstošais” ansambļa sastāvs – režisoram nepārtraukti jārisina dublantu problēma,  jāspēj apvienot vienā ansamblī dažādu pieredzes līmeņu aktieri. „

VILNIS BĪRIŅŠ( žurnālists, dialogu autors):

“Visbūtiskākais šķita jautājums – vai Studentu teātris atšķiras no nestudentu J amatieru teātra. Bija viedokļi gan, ka jā, gan, ka nē. Man šķiet, ka optimālā variantā Studentu teātru kolektīviem un izrādēm tomēr būtu jāizceļas (jāatšķiras) – ar kvalitāti, tēmas aktualitāti (runājam par svarīgo) vai novitāti (eksperiments, sekošana līdzi aktualitātēm, radošums, studentu bohēma).”

VARIS KLAUSĪTĀJS ( Zīmējumu teātra autors un režisors, improvizators): …….

GUNA BĪRIŅA:

„Noskatījos 4 izrādes un tagad man būtu interesanti dzirdēt atbildes uz jautājumiem, kurus man vajadzēja paspēt uzdot režisoriem, bet, liekas, pietrūka pilna 3. diena. Pirmkārt, kādi ir festivālā iepazīto 4 teātru mērķi un uzdevumi. Otrkārt, kā notiek izrādes dramaturģiskā materiāla izvēle (vai to izvēlas režisors jeb ieteikums var nākt arī no aktieriem). Ja to izvēlas režisors, vai izvēli nosaka problēma, situācija, ideja, kas, pirmkārt, ir nozīmīga pašam režisoram. Treškārt, kā notiek mēģinājumu darbs (kāds ir mēģinājumu saturs, kādas aktieru sagatavošanas metodes tiek izmantotas) ikdienā un veidojot izrādi.”

AGRA STRAUPENIECE (par režisoriem):

Astra Kacena  (par A. Čehova”Mežainis’):

Vienots, daudzpusīgs ansamblis; spēj atšķirt un realizēt dažādus spēles stilus; uzteicama partnerība uz skatuves ne tikai iestudējuma robežās, bet arī kā kolektīva locekļiem. Labi iecerēti un labi realizēti lomu zīmējumi. Tehniskais nodrošinājums varētu būt labāks (gaismas).  Režisoram būtu jāpiedomā pie izrādes temporitmiskā zīmējuma un dažādu spēles stilu apvienojuma festivāla izrādē.

Romāns Grabovskis ( par D . Grīnvalda”Rieteklīša uzaušana”) :

Režisoriski perfekti uzbūvēts iestudējums, kas ļauj apvienot dažādu līmeņu aktierus, neforsējot katra varēšanu un izpratni. Izturēts, grotesks spēles stils, kas ne brīdi nepārkāpj labas gaumes robežas. Lieliska aktieru plastika, lielākajai daļai izcili izveidotas lomas. Varētu vēlēties pakāpeniskāku tēlu atklāsmi un labāku partnerību – taču apzinoties sava  kolektīva  stiprās un vājās puses, režisors veidojis iestudējumu kā atsevišķu numuru virkni, tas ļauj nomaskēt katra aktiera atšķirīgo līmeni.

Visvaldis Klintsons ( par V.Šekspīra “Otello”):

Apskaužams ansambļa sastāvs – vīru dominante. Interesants izrādes plastiskais risinājums. Ļoti izteiksmīgs muzikālais noformējums. Spilgti atsevišķi aktieru darbi, arī otrā plānā. Iestudējuma noformējums  lakonisks  un izteiksmīgs, taču ne vienmēr funkcionāli izdevīgs (īpaši Dezdemonas nāves skatā).  Otrajā daļā noformējums pat it kā traucē vispusīgi izmantot spēles laukumu. Diskutabls iestudējuma stilistiskais risinājums. Pārdomājama būtu attieksme pret tekstu, jo  šobrīd iestudējuma struktūra ļoti izplūdusi, pat līdz galveno akcentu kardinālai maiņai. Pozitīvi būtu vērtējams tas, ka iestudējums raisa aizrautīgas diskusijas.

Ludmila Stančika( Par E.Labiša “Mizantrops”) :

Drosmīga izvēle – „vieglais” vodeviļas žanrs īstenībā ir ļoti grūts, taču ansamblis ar uzdevumu tika galā godam. Lieliska galveno varoņu trijotne, ūdens nesēja lomas izpildītāja Antona Patlina organisko komiskas lomas izpildījumu var apskaust pat profesionāļi. Iespējams, ka var vēl pilnveidot kulminācijas momenta mizanscēnu. Būtu gribējies „vairāk vietas” otrā plāna lomu izpildītājiem, tāpat šķiet, ka šis aktieru ansamblis būtu spējis izpildīt arī vodeviļai nepieciešamās dziesmas un dejas, taču režisore precīzi ievērojusi „festivāla formātu”. Priekšnesums tomēr ir tik vienots, izteiksmīgs un profesionāli pārliecinošs, ka pat neienāk prātā viss tas, kas palicis aiz rāmja”

VILNIS BĪRIŅŠ:

„… domāju, kas varētu būt specifiskie (mērāmie J) Studentu teātru kvalitātes rādītāji.

  1. Būt augstākajā līgā. J Spēja radīt izrādes, kas skatēs tiek novērtētas ar augstākās kategorijas diplomiem. Vismaz reizi trīs gados – ņemot vērā vērtētāju subjektivitāti J un to, ka eksperimenti var neizdoties, kā arī netikt akceptēti. Tomēr reizi trīs gados teātrim vajadzētu radīt izrādi, kuras kvalitāti grūti apšaubīt.
  2. Jaunu dalībnieku klātbūtne. (Pieņemu, ka no Universitāšu vadību puses ir vēlme, ka teātris ne tikai veido izrādes, bet arī apzināti attīsta studentu komunikācijas, uzstāšanās prasmes utt.). Gadā vismaz 3-4 jauni dalībnieki, kas gadu-divus-trīs aktīvi piedalās mēģinājumu procesos.
  3. Izrāžu tēmas aktualitāte. Režisors, aktieri runā par to, kas viņiem ir svarīgi. Objektīvi tā parādās skatītāju interesē.
  4. Auditorija. Vai teātrim ir vai nav sava auditorija. Plašāka par radu un draugu loku. :)
  5. Dalība festivālos. Reizi piecos gados ņemt dalību kādā starptautiskā festivālā.”

GUNA BĪRIŅA:

“Domājot par to, ko es pieredzēju 29. un 31. maijā Jelgavas studentu teātra mājā Čakstes bulvārī 5a, man jāsaka, ka pirmā emocija ir prieks. Klātbūtnē vērot kādas parādības dzimšanas procesu man vienmēr ir spēcīgs emocionāls pārdzīvojums. Četras atšķirīgas izrādes, četri režisori un četri aktieru ansambļi kopā radīja jaunu formu.

Ir piedzimis festivāls.

Bet reizē ar to arī saldā neziņa, kas tālāk.

Viens ir skaidrs, ka šim studentu teātra festivālam arī turpmāk ir jānotiek Jelgavā.

Jelgavas studentu teātra māja tam kā radīta. Lieliska atmosfēra un iespēja realizēt visdažādākās festivāla ieceres. To šajos divos vakaros, manuprāt, izbaudīja visi festivāla dalībnieki un skatītāji. Nopietns nākotnes praktiskais uzdevums ir teātra skatuves tehniskajiem parametriem atbilstošas gaismu un skaņu iekārtas uzstādīšana. Teātrim tā ir vitāli nepieciešama, jo gaismas un mūzikas partitūra ir pārāk nozīmīga izrādes struktūras sastāvdaļa, lai to „neņemtu galvā”.

VARIS KLAUSĪTĀJS ( Zīmējumu teātra autors un režisors, improvizators): …….

VILNIS BĪRIŅŠ:

„Otrs būtisks jautājums šķita – vai Studentu teātriem ir kopīgi risināmi jautājumi, problēmas. Es vairāk piekrītu viedoklim, ka šeit parādījās 4 kolektīvi, katrs ar savām stiprajām, vājajām pusēm, līdz ar to arī atšķirīgiem problēmjautājumiem.

GUNA BĪRIŅA:

„Kāpēc nepieciešams festivāls? Neprofesionālo teātru, kādi ir universitāšu teātri, trupa ir salīdzinoši mazs ansamblis. Un vienmēr jau pastāv jautājums, kā pierādīt, ka studentu teātri jāatbalsta, jāļauj tiem pastāvēt. Kori un deju kolektīvi ir daudzskaitlīgāki un, galvenais, visiem ir skaidrs, ko viņi dara. Viņi dzied un dejo. Un tas ir skaisti.

Bet izrādās ir arī tādi, kuriem gribas spēlēt teātri, bet viņu nav tik daudz un teātris vienmēr nav tikai skaisti.

Festivāls ļauj ieraudzīt teātri apjomā.

Tā kā ir pietiekami pamatots iemesls satikties vasaras rezidencēs un meistarklasēs. Un tad jāveido lieluzvedums pilsētvidē. ar strūklakām un uguņošanu.

Festivāls ir informācijas apmaiņa.”

Festivāla video